Šā gada 7.februārī  „Abulas lauku partnerība” kopīgi ar Palsmanes pagasta sieviešu biedrību „Spēkavots” organizēja pasākumu  „Veiksmes stāsti radošai un darbīgai dzīvei, LEADER pieejas īstenošana uzņēmējdarbībai”.  Uz pasākumu tikai uzaicināti arī ciemiņi no kaimiņu pagastiem – amatnieku biedrība „Rūzeles” pārstāvji  no Rūjienas pagasta un  Valkas novada literārās apvienības pārstāvji. Pasākumu iesākām ar informāciju par  „Abulas lauku partnerības”  darbību, paveikto 2009-2014.gadā.  Ar savu pozitīvo piemēru - kā laukos uzsākt savu uzņēmējdarbību un kā veiksmīgāk to attīstīt - dalījās  uzņēmēja no Kokneses, Anta Kučere, bioloģiskās z/s Janavas   īpašniece. Savā saimniecībā viņa audzē tomātus, gurķus, zāļu tējas, garšaugus, kā arī ir mācījusies Francijā pašas audzētās daudzās dabas veltes sagatavot skaistumkopšanai. Ik viens pasākuma dalībnieks varēja izmēģināt šo kosmētiku uz vietas, kā arī iegādātie  gan tējas gan kosmētiskos līdzekļus.

      Ir svētība un mīlestība, kas dzīvo tepat uz zemes ļaudīs un viņu dāsnajos darbos, tikai vajag mācēt to satvert. No brīža, pārkāpjot Donu Ilzes mājas slieksni, pārsteigumu pietika līdz pat vakaram, pat piemirsās slidenie ceļi, jo radošums ir kā Ilzes maize, ko lauz pa drusciņai, jūti garšu un gribas vēl un vēl.
     Projektu vadītāja mārketinga eksperte Elīna Kalēja no ''Lauku ceļotāja'' par galveno uzdevumu tūristu piesaistei apskates objektam uzskata saprotamā un interesantā veidā pasniegtu informāciju par atpūtai piedāvāto programmu un iespējām. Svarīgi atrast jaunas novitātes un pārsteiguma momentu, kas uzrunā, liek pārdomāt un vēlreiz atgriezties vai par redzēto padalīties ar citiem.
      Asociācija ir izdevusi brošūras un kartes, kas atvieglo ceļojuma maršruta izvēli, piemēram „Latviskais mantojums”,  „Tradicionāli un mūsdienīgi latviešu ēdieni un dzērieni”, „Vērts redzēt”,- par apskates objektiem Latvijā un Igaunijā. Ļoti daudz informācijas par iespējām mācīties un iesaistīties, apskates objektiem, aizraujošiem pasākumiem un atraktīviem saimniekiem var atrast asociācijas mājas lapā www.celotajs.lv.
      LLKC speciāliste Iveta Bunke no Rūjienas dāsni dalījās ar pieredzi sava novada mājražotāju un amatnieku darinājumu un ražojumu noformējuma un reklāmas izveidē. Rūjienas tautisko brunču rakstu josla veido vienoto novada mājražotāju zīmolu, ko izvieto uz katra izstrādājuma, vēl uz tā ir arī ražotāja zīmols ar tikai viņam raksturīgu simbolu. Iveta parādīja, kā ar vienkāršiem līdzekļiem var panākt kolosālu efektu. Mākslas darbs – gaumīgā stikla pudelē krāsainās joslās sabērts materiāls izrādās maizes ''Saldā maize” sagatave cepšanai ar visām sastāvdaļām un recepti. Japāņu sadarbības partneri iecienījuši rūjieniešu dāvaniņas: Linu audekla sainītis, aizsiets ar dabīga materiāla auklu, slēpj sevī nelielu oli ar uzkrāsotu margrietiņu vai linu ziedu, koka gabaliņus ar dažādu smaržu vai dzintara graudiņus. Glītā iesaiņojumā plašs piedāvājums ar ogu un dārzeņu sukādēm, sulām un sīrupiem dažādām gaumēm un garšas īpatnībām. Un slavenie Rūjienas cepumi ar leģendām par novadu uz kārbiņas. 
     Svetas Rozītes vadībā izraisījās dzīva diskusija par Leader iespēju izmantošanu. Izteikti pretēji viedokļi par līdzekļu sadalījumu starp uzņēmējiem un biedrībām, par projektu atbalsta intensitāti, attiecināmām izmaksām un iesniegšanas kārtību. Ierosināta ideja starptautiskajā projektā veidot Smiltenes novada zīmolu amatniekiem un mājražotājiem un spriests par zilās rudzupuķes iederību tajā.
     Kopējs secinājums,- lai mājražotājs vai amatnieks piesaistītu savam ražojumam pircēju, vajadzīga kāda niansēs un krāsās viegli saprotama atšķirības zīme, kas raksturo novadu un tieši pašu ražotāju. Tātad, cik cilvēku, tik domu lidojuma un radošuma.
     Tādas pārdomas un pārliecība radās pēc radoši informatīvā semināra mājražotājiem un amatniekiem, ko organizēja Abulas lauku partnerība sadarbībā ar uzņēmēju Ilzi Briedi no Donām. Visi semināra dalībnieki kā dāsnu dāvanu saņēma informācijas bagātību - prātam, sadraudzību un noskaņu garam, latvisko garšu dabīgumu - miesai. Paldies par rosinājumu domāt un meklēt iespēju strādāt tajos apstākļos, kādos dzīvojam un izmantot tos resursus, kuri ir pieejami,- tas nozīmē rakt dziļāk un vēl drošāk. Paldies saimniecei Ilzei par ļoti laipno sagaidīšanu ar iedrošinošu, saturīgu vārdu un svētību dodošu kopēju maizītes cepšanu, pašu rokām un ar mīlestību veidotu. Paldies par patiesu smaidu un acu skatu, kas dod gandarījumu pēc labi padarīta darba.
                                                                                                           Ārija Māliņa, semināra dalībniece